Varbūt cienām

      Bieži vecāki audzinot bērnus vai skolotāji skolēnus piemin tādu sakāmvārdu kā "Cieni citus un citi cienīs Tevi". Bet sakāmvārda princips aizvien mazāk tiek ievērots. Un kauns ar zūd kā viņa nozīme. Visatļautība valda pār pasauli un cilvēku pūļiem kā vārnu bari kokos sēdošie uz garam gājējiem met savus izkārnījumus tik viltīgi ar mazu atriebes garu nokrāc un aizlido prom. 

      Francijas laikraksta "Charlie Hebdo" ir tas vārnu bars, kas kokos sēž, ne jau tie islāmisti vai teroristi, kuri ziedo savu dzīvību līdzi paņemot vēl pāris, ja ""paveicas" viņiem. Un viņu klusie saucieni pēc palīdzības un lietu sakārtošanas kļūst uzreiz daudzu oktāvu skaļāki. Bet tas jau vairs ar neko daudz nedot tik pāris atbalstītāju pulciņu vairāk, bet pretī pieaug arī ienaidnieki, kuri nemaz neiedziļinās. Viņu galvās tik skan: ''Terors, terors, briesmas, karu, taisnība mums.'' 

    Ne velti saka, ka pagātne atkārtojas, krusta kari jau sen ir beigušies , bet tomēr kristietiskā pasaule nevar sadzīvot ar islāma pasauli. Šoreiz Dieva vietā jau ir kaut kas cits. Bet varbūt daudzi ir aizmirsuši par Dievu steidzīgajā pasaulē? Un tāpēc apkauno citu ticību Dievus. Spānijā, Grieķijā, ziemeļvalstīs, visās bijušajās Dienvidslāvijas valstīs spēj satikt islāms ar mūsu Dievu. Tā drīzāk ir bezkaunība, kas valda Francijā, ASV, Beļģijā. 

    Protams es nezinu, kā bija pirms Otrā pasaules kara, kad Vācietis Ādolfs gribēja iznīdēt visus ebrejus un ar citas tautas, bet man šķiet kaut kas līdzīgs sākas. Un to rietumi vēlas? Karu uz pasaules? Vēl pie reizes iznīdējiet Putinu un viņa galmu. Ja nesanāks, tas jau nekas, tikai vienkāršā tauta atkal cietīs.

 Ir termins rasisms un rasisti tiek sodīti, bet nav termiņa, kurš apzīmētu citu ticību nīšanu un sodi tādiem ar nav izdomāti žēl, bet citiem par laimi.