Caur lietus lāsēm

Man patīk klausīties kā lietus lāses sitās

pret zemi no debesīm krītot.

Patīk ik rītu celties Tev blakām,

modinātāju noguļot. 

Patīk skatīties kā bērni spēlējas

Un sapņot, ka reiz mums tādi būs.

Patīk negulēt un gaidīt Tavu sms vai zvanu.

Patīk nogurt ceļā pie Tevis.

Patīk dzīve ar Tevi.

Bet bez Tevis esmu tā lāse, kura no debesīm krīt.

Nepatīk gulēt bez Tevis un celties ik rītu. 

Bez Tevis vēlos atkal būt bērns

Un spēlēties nedomājot par sekām.

Kad neraksti, tad tik lūru telefonā

gaidot no Tevis ziņu.

Bez Tevis kā Rainis bez Aspazijas.