Pirms pāris gadiem biju vēl bērns. Vēl tik zaļš, bet tagad sastopos ar vien vairāk ar tiem bērniem, kas varētu būt mans pretstats tajos laikos. Gan attiecību veidošanā, gan laika pavadīšanā un viennozīmīgi nevar aizmirst mācības.
Vai vispār divpadsmit, trīspadsmit, četrpadsmit gados nav jābauda bērnība? Jēga tiekties būt pieaugušam, ja pēc pāris gadiem gribēsiet atpakaļ savu bērnību un īpaši tos gadus, kurus izmantojāt, lai vecākiem, draugiem pierādītu, ka esat "kruti" ''pieauguši''. Vai ar vienkārši piesaista tas vārds - mīlestība un gribat to izdzīvot uz savas ādas? Bet tik sanāk sirds dēsti un asaru jūras. Jā, tas ir skaisti mīlēt, bet nekur tā mīlestība nepazudīs, ja pāris gadus bez viņas padzīvosiet.
Attiecības parasti sāk veidoties un sapazīstas viens ar otru "tusiņos". Kuros alkohols nav reta parādība un vēl noteikti pa kādam dūmam, ne tikai pa cigarešu dūmam. Varbūt sev vai kādam ir smieklīgi klausīties stāstos, ka plaušas ir nopīpētas vai ka nieres nodzertas utt. savos padsmit gados. Tas ir skumji klausīties tajos tekstus, kuros daļa ir taisnība. Kādi būs bērni, ja būs un ja spēsi vēl radīt tos?
Mācības ar ir tas punkts, kuru Tu pats radi, lai cik dīvaini neizklausītos. Nemācoties, slinkojot un atliekot Tu tik sagandē savu nākotni pamatskolā, vidusskolā, augstskolā. Tas nav pieņēmums no manas dzīves, tas ir fakts. Pamatskolā un vidusskolā skolotāji ir daudz maz pretim nākoši, bet tas jau viņiem nebūtu jādara. Daudzi saka, ka atzīmes dzīvē nav nosakošās, bet līdz tai dzīvei jātiek, bet pa ceļam tās atzīmes būs vajadzīgas.
Izklausās, ka es Jūs mācu un mēģinu biedēt, bet lai saprastu, ka runāju taisnību Jums tas pašiem ir jāiziet pašiem, lai tad kādam klāstītu to pašu, bet viņš neklausīsies. Lai bērns zinātu, ka tas ir karsts un nedrīkst skarties klāt ir jāpielien un jāpieskaras ar savām trauslajām rociņām
